Kad vīrs aiziet gulēt, bet es vēl neguļu

[simonne3104]

Es esmu trīsdesmit gadus veca. Strādāju par farmaceiti lielā aptieku tīklā. Man ir divi bērni – piecus un septiņus gadus veci. Un vīrs, kurš strādā par automehāniķi. Ja kāds man pirms diviem gadiem būtu teicis, ka es sēdēšu naktī ar telefonu rokās un griezīšu spēļu automātus, es būtu pasmējusies viņam sejā. Jo aptiekā esmu redzējusi visu – cilvēki zaudē naudu, veselību, prātu. Bet dzīve ir pilna ar pārsteigumiem.

Viss sākās šogad janvārī. Bija auksts, bērni slimoja, es sēdēju mājās bezmiega naktī. Vīrs jau sen gulēja. Es uztaisīju tēju, apsēdos virtuvē ar telefonu. Man bija tāds nogurums, ka acis dedzināja, bet miegs nenāca. Sāku lasīt ziņas, tad feisbuku, tad kāda reklāma iekrita acīs. Uzraksts: “Izklausies savā vakarā”. Un tur bija bilde ar zelta monētām.

Nezinu, kāpēc es nospiedu. Varbūt nogurums. Varbūt vientulība. Atvērās vavada casino lv. Vietne izskatījās pieklājīga – ne tās lētās, kliedzošās krāsas. Tumšs fons, viegli atrodamas spēles. Es reģistrējos ar e-pastu. Man kontā bija 17 eiro – tie bija atlikušie no bērnu naudas, ko nebiju iztērējusi zālēm. Nodomāju – es ielikšu 10. Ja pazudīs, teikšu, ka nopirku dārgo kleitu.

Sāku griezt. Izvēlējos kaut kādu spēli ar ziediem. Sarkanām rozēm un zelta bišu. Likme 0.20 centi. Pirmās piecpadsmit minūtes nekas – tikai zaudēju 2 eiro. Bet es negribēju apstāties. Tā bija dīvaina sajūta – kā adata, kas iegāzās manā ikdienas rutīnā. Tik ilgi es biju tikai mamma, tikai farmaceite, tikai sieva. Te es biju tikai es. Un ekrāns.

griezienā nokrita trīs bites. Bonuss. Es nezinu, kā to aprakstīt, bet sāka skanēt mūzika, un uz ekrāna krājās nauda. 4 eiro, 9 eiro, 18 eiro. Kad bonuss beidzās, bilancē bija 46 eiro. No 10, jā. Es ieelpoju dziļi, izelpoju. Pirmo reizi pēc gadiem es kaut ko uzvinnēju. Un tas bija tikai sākums.

Es neizņēmu naudu. Es atstāju. Nākamajā vakarā, kad bērni aizmiga un vīrs ieslēdza televizoru, es atkal atvēru vavada casino lv. Šoreiz ieliku vēl 10 eiro. Izvēlējos citu spēli – ar eksotiskām pūķu olām. Sāku griezt. Pēc desmit minūtēm bilance bija 12 eiro – nekas liels. Bet tad es dabūju četrus bonusa simbolus. Un sākās.

Tā bija tāda spēle, kur tu krīti cauri līmeņiem. Katrs līmenis deva jaunu reizinātāju. Pirmajā 3x, otrajā 5x, trešajā 12x. Es tiku līdz sestajam līmenim. Es pat nespēju skaitīt, cik daudz laimēju pa vidu. Beigās mana bilance stāvēja uz 228 eiro. Divi simti divdesmit astoņi. Es aizsedzu muti ar roku, lai neizkliedzētu. Vīrs blakus istabā neko nedzirdēja.

Es izņēmu visu naudu. Visu līdz pēdējam centam. Un tad es izdarīju kaut ko pavisam savtīgu – es nopirku sev, tikai sev, krēmu. Nevis lētāko, bet dārgo, par kādu biju sapņojusi. Un vēl – nosūtīju savai mammai 50 eiro, lai viņa nopērk sev zāles. Kad man pajautāja, no kurienes nauda, es teicu: “Bonuss darbā.” Meli, bet skaisti.

Kopš tās nakts es spēlēju regulāri, bet ar noteikumiem. Reizi nedēļā, ielieku ne vairāk kā 15 eiro. Nekad neatstāju bilancē vairāk, kā esmu gatava zaudēt. Un, ja laimēju vairāk par 50, es izņemu pusi uzreiz. Tā ir mana formula, kā neiekrist azartā. Vavada casino lv man nav ne draugs, ne ienaidnieks. Tas ir mans vakara stundiņas teātris, kurā es varu būt kāds cits. Nevis mamma, nevis farmaceite, bet vienkārši sieviete, kurai šonakt veicas.

Nesen es stāstīju par šo savai draudzenei, kura strādā par psiholoģi. Viņa teica: “Tā ir bīstama robeža.” Es atbildēju: “Tā nav bīstama, ja zini, kur tā ir.” Un es zinu. Jo esmu redzējusi aptiekā cilvēkus, kuri pērk nomierinošos līdzekļus pēc zaudējumiem. Es negribu būt viņu vietā. Tāpēc es spēlēju tikai tad, kad esmu mierīga. Tikai tad, kad bērni guļ. Tikai tad, kad vīram nekas nav vajadzīgs.

Šodien man ir tas krēms. Man ir jauns telefona maciņš. Man ir apziņa, ka reizēm dzīvē notiek kaut kas negaidīts. Ne jau liela laime, bet tāda maza, sīka uguntiņa, kas apsilda pelēko ikdienu. Un to uguntiņu man atnesa vavada casino lv. Pateicoties vienai naktij, kad es negāju gulēt laikā.

Tagad, kad vīrs prasa: “Ko tu dari telefonā vēlu vakarā?” es smaidu un saku: “Lasu romānu.” Un tas ir taisnība. Tikai romāna nosaukums ir “Laimests”, un es pati esmu tā autore.

[投稿者]

投稿